Holesterīns ir lipīds, kas organismā tiek sintezēts galvenokārt aknās (endogēnie lipīdi) un tikai nelielu daudzumu holesterīna uzņem ar pārtiku (eksogēnie lipīdi). Aknas ir galvenais holesterīna regulējošais orgāns.
Visas taukvielas organismā tiek dēvētas par lipīdiem, no grieķu valodas – Lipos – tauki. Bez holesterīna organisms nespēj funkcionēt, lipīdi ir ikvienas organisma šūnas sastāvā. Lipīdi piedalās noteiktos procesos organismā - veidojot žultsskābi, D vitamīna un hormonu sintēzē, atrodas šūnu membrānas sastāvdaļā, piedalās enerģijas veidošanā, nepieciešams smadzeņu darbībai, sinapšu veidošanai u.c. Tauki ir galvenais enerģijas avots. Visām lipīdu frakcijām ir sava noteikta loma organisma funkciju nodrošināšanā, taču tiem jābūt noteiktā līdzsvarā. Paaugstināts lipīdu līmenis asinīs rada nopietnu apdraudējumus veselībai un dzīvībai.
Bieži paaugstināta holesterīna līmenis asinīs, ir ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī tiek mantots no vecākiem. Šajā gadījumā tieši gēni ietekmē holesterīna vielmaiņu asinīs. Šo slimību sauc par ģimenes hiperholesterinēmiju (ĢH). Slimībai raksturīgi, ka vairāki ģimenes locekļi ir pārmantojuši no vecākiem augstu lipīdu līmenis asinīs. Cilvēkam visu laiku ir paaugstināts lipīdu līmenis asinīs, tāpēc sirds un asinsvadu slimību risks ir augstāks. Šajā gadījuma veselīgam dzīvesveidam ir vēl lielāka nozīme.
Katru gadu pasaulē mirst miljoniem cilvēku, kuru nāves cēlonis ir saistīts ar aterosklerozi, kas izraisa asinsvadu aizaugšanu un trombu risku. Līdz pat 80% priekšlaicīgi izraisītu insulta un infarkta nāves gadījumu varētu novērst, ievērojot veselīgus dzīvesveida pamatnosacījumus.
Sākotnēji paaugstinātam holesterīna līmenim asinīs nav nekādu pazīmju. Asinsvadi sašaurinās pakāpeniski un bieži patieso asinsvadu stāvokli uzzina tikai pēc insulta vai infarkta. Paaugstināta holesterīna riska faktori ir ģenētika un dzīvesveids. Ja ģenētiku nav iespējams mainīt, tad dzīvesveids ir tikai un vienīgi mūsu pašu izvēle. Veselībai ir kaitīgi, ja paaugstinās zema blīvuma holesterīns un triglicerīdu (TG) līmenis asinīs. Holesterīna līmeni var noteikt tikai laboratoriski, veicot asins analīzes.
Paaugstinātu lipīdu līmeni asinīs sauc par – dislipidēmiju. Dislipidēmija ir galvenais aterosklerozes riska cēlonis.
Ārsti visus lipīdus kopā dēvē par Lipīdu frakciju:
Zema blīvuma holesterīns (ZBL) – saukts par „slikto holesterīnu” - iedalās – ļoti zema blīvuma lipoproteīns, vidēji zema blīvuma lipoproteīns un zema blīvuma lipoproteīns – visi šie lipoproteīni, pārsniedzot normu, ir kaitīgi. No visa holesterīna, kas atrodas asinsritē līdz pat 80% ir zema blīvuma holesterīns. Zema blīvuma holesterīns tiek transportēts no aknām uz orgāniem, taču augsta blīvuma holesterīns tiek transportēts no audiem un orgāniem uz aknām. Jo augstāks augsta blīvuma holesterīna līmenis asinīs, jo mazāk zema blīvuma holesterīns izgulsnējas asinsritē.
Šodien visā pasaulē zema blīvuma holesterīns (ZBL) ieņem pirmo vietu sirds un asinsvadu slimību (SAS) skaita pieaugumu ziņā un ar to saistīto nāves gadījumu skaits. Paaugstināts zema blīvuma holesterīns ir mūsdienu dzīvesveida sekas – ātrās uzkodas, mazkustīgums, diētas, mākslīgie saldinātāji, krāsvielas un citi ārēji faktori. Ja ir paaugstināts zema blīvuma holesterīns un triglicerīdu līmenis asinīs, tas nozīmē, ka ir traucēta holesterīna vielmaiņa.
Zema blīvuma holesterīns galvenokārt tiek sintezēts aknās , tikai nelielu daļu zema blīvuma holesterīnu (ZBL) uzņem ar pārtiku – tas atrodas dzīvnieku izcelsmes produktos, treknos piena produktos, olu dzeltenumos, saldumos un produktos, kas satur transtaukskābes. Ja dzīvnieku izcelsmes produkti tiek izslēgti no ēdienkartes, holesterīns tāpat tiek sintezēts un cilvēkam var būt paaugstināts holesterīna līmenis.
Ja zema blīvuma holesterīns asinīs ir paaugstināts, tas sāk izgulsnēties (deponēties) asinsvados, radot nopietnu veselības apdraudējumu – aterosklerozi – kad uz asinsvadu sieniņām, veidojot aterosklerotiskas plātnītes - sašaurinot asinsvadus, paaugstinot insulta, infarkta un trombu risku. Aterosklerozes rezultātā, sašaurinoties asinsvadiem, samazinās asins, skābekļa un uzturvielu piegāde orgānos un audos. Asinsvadi var sašaurināties vai nosprostoties pilnība. Bīstamība rodas, kad aterosklerotiskās plātnītes jeb panga atraujas no asinsvadu sieniņas, radot trombu, insulta un infarkta risku. Jā kāds orgāns netiek apgādāts ar asinīm, rodas skābekļa bads un var sākties audu atmiršana jeb nekroze. Ilgstoši paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis rada lielāku Alcheimera un demences risku – radot nopietnu smadzeņu darbības traucējumus, kas ietekmē kognitīvās funkcijas - atmiņu, koncentrēšanās spēju, valodu, spriestspēju u.c.
Liekais svars jeb aptaukošanās ir būtisks risks paaugstinātam zema blīvuma holesterīna līmenim asinīs, jo lielāks svars, jo vairāk lipīdu aknas sintezē. Jo lielāks svars, jo organismam nepieciešams vairāk kaloriju, lai nodrošinātu enerģiju. Dažādas diētas var izmainīt tauku vielmaiņu un radīt pretēju efektu – aptaukošanos un aterosklerozi. Mazkaloriju diētas var novest pie uzturvielu deficīta, kas kaitēs imūnsistēmai un aknas sāks ražot vēl vairāk zema blīvuma holesterīnu - tā no diētas panākot pretēju efektu.
Lai pēc iespējas samazinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) riskus, zema blīvuma holesterīna un triglicerīdu līmenis asinīs ir maksimāli jāpazemina. Visefektīvāk to izdarīt mainot dzīvesveidu. Ikdienas uzturā jāiekļauj sabalansētas šķiedrvielas, jāierobežo dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, jāsamazina cukura un balto miltu izstrādājumi, jāizvairās no pārtikas produktiem, kas satur mākslīgos saldinātājus, krāsvielas, garšas pastiprinātājus un konservantus.
Augsta blīvuma holesterīns (ABL) – saukts arī par „labo holesterīnu” - transportē zema blīvuma holesterīnu (ZBL) atpakaļ uz aknām, tā attīrot asinsvadus un samazinot aterosklerozes riskus un ar to saistītos veselības apdraudējumus – insulta, infarkta, taukainās hepatozes, paaugstināta asinsspiediena, aptaukošanās, Alcheimera un demences riskus. Augsta blīvuma holesterīnam ir būtiska loma organismā, tas piedalās – šūnu uzbūvē, D vitamīnu un hormonu sintēzē, atrodas mielīna apvalkā, stiprina imunitāti, piedalās žultsskābes ražošanā – žultsskābe tievajā zarnā šķeļ taukus un veicina tauku vielmaiņu.
Nav medikamentu, kas spētu paaugstināt augsta blīvuma holesterīnu. Tikai ar sabalansētu uzturu un veselīgu zarnu trakta mikrobiomu var paaugstināt augsta blīvuma holesterīna līmeni asinīs. Sabalansētas šķiedrvielas uztur zarnu trakta mikrobioma līdzsvaru un paaugstina augsta blīvuma holesterīna līmeni asinīs, tā veicinot zema blīvuma holesterīna un triglicerīda līmeņa samazināšanos.
Triglicerīdi ir svarīgākie lipīdi asinīs. Tos uzņem ar uzturu kā arī tie sintezējas aknās. Triglicerīdi ir galvenais enerģijas avots. Triglicerīdi asinīs ir maz, jo uzkrājas tauku šūnās kā enerģijas depo. Triglicerīdi piedalās lipīdu vielmaiņas procesā. Paaugstinātu triglicerīdu līmeni asinīs sauc par – hipertrigliceridēmiju. Augsts triglicerīdu līmenis un paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs rada sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku.
Mūsdienu medicīnas viedoklis ir, ka tikai ar medikamentiem (statīnu grupas preparātiem) var samazināt zema blīvuma holesterīna līmeni asinīs. Taču šie medikamenti, ilgstoši lietojot, rada daudzas nozīmīgas blaknes – ar zāļu blaknēm var iepazīties izlasot zāļu lietošanas instrukciju. Ja lietojat statīnu grupas preparātus, regulāri veiciet analīzes, lai noteiktu nieru un aknu rādītājus.
Vislielākā ietekme uz veselīgu holesterīna vielmaiņu ir zarnu trakta mikrobiomam. Lai zarnu trakta mikrobioms būtu veselīgs, ikdienas uzturā jāiekļauj sabalansētas šķiedrvielas. Sabalansētas šķiedrvielas veicina labo baktēriju augšanu zarnu traktā. Baktērijām, šķeļot šķiedrvielas resnajā zarnā, fermentācijas procesā veidojas īso ķēžu taukskābes – sviestskābe, etiķskābe, propionskābe un citas. Īso ķēžu taukskābes palīdz uzturēt veselas zarnu sieniņas, regulē vielmaiņu, mazina iekaisuma procesus organismā, nodrošina saziņu starp smadzenēm un zarnu traktu, uzlabo insulīna jutību, ir galvenais enerģijas avots šūnām kā arī stimulē hormonu sintēzi, kas atbild par apetīti. Tāpat īso ķēžu taukskābes būtiski samazina holesterīnu sintēzi aknās.
Lai šos veselībai labvēlīgos procesus nodrošinātu, iesakām lietot sabalansētu šķiedrvielu kompleksu RTS FIBER. RTS FIBER satur šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas sabalansētās attiecībās.
Vienmēr konsultējieties ar ārstu, lai precizētu diagnozi un iespējamo ārstēšanu.