Kā stiprināt imunitāti

Imunitāte ir organisma spēja cīnīties ar infekcijām un neļaut attīstīties daudzām nopietnām saslimšanām.

Biežas vīrusa un baktēriju infekcijas, slikta pašsajūta, nespēks, plāni mati un trausli nagi ir novājinātas imunitātes pazīmes. Izšķir nespecifisko jeb iedzimto imunitāti un specifisko jeb adaptīvo imunitāti.

Nespecifiskā imunitāte ir saistīta ar iedzimtām bioloģiskām organisma īpatnībām. Tas ir ļoti stabils imunitātes veids, ko mantojam no vecākiem un ko nodrošina limfātiskie audi, kas atrodas visā ķermenī. Šī imunitāte nodrošina tūlītēju organisma aizsardzību pret mikrobiem, vīrusiem, sēnītēm un palīdz sākt darboties specifiskajai imunitātei. Nespecifisko imunitāti nodrošina trīs aizsardzības veidi: aizsargbarjeras, iekaisuma reakcija un aizsargolbaltumvielas.

Specifiskā imunitāte izstrādājas visas dzīves laikā, un pēcnācējiem tā neiedzimst. Šī imunitāte veidojas, saskaroties ar dažādiem ārējās vides faktoriem un slimību ierosinātājiem, kad organisms rada antivielas pret konkrēto slimību. Ja notiek atkārtota saslimšana, organisms to atpazīst, leikocīti reaģē un saražo antivielas, lai cīnītos ar slimību.

rts fiber radthesys immunity health autoimmunity

Sievietēm svarīgs imūnsistēmas posms ir grūtniecība un bērniņa laišana pasaulē. Tas, kā norit grūtniecība un dzemdības, lielā mērā raksturo sievietes imūnsistēmas darbību. Neapstrīdama ir mātes piena labvēlīgā ietekme uz bērna imūnsistēmas attīstību.

Viens no imunitātes uzlabošanas veidiem ir vakcīnas jeb mākslīgi iegūta imunitāte. Lai gan ir pierādīts, ka vakcīnas ir iedarbīgs līdzeklis organisma aizsardzībai pret noteiktām slimībām, tām var būt arī nopietnas blaknes, tāpēc lēmumam par vakcīnas saņemšanu ir jābūt pārdomātam.

Mākslīgi iegūto aktīvo imunitāti panāk, ievadot organismā vakcīnas, kas satur attiecīgi apstrādātus slimības ierosinātājus jeb antigēnus, kuru ietekmē organismā izveidojas antivielas. Par imunitātes izveidi var spriest tikai atkārtotā saskarē ar slimības ierosinātāju: imūns organisms slimo vieglā formā vai nesaslimst nemaz. Dažādiem cilvēkiem imunitātes individuālo īpatnību dēļ var būt atšķirīga noturība pret vienu un to pašu slimību.

Veselīga imunitāte veic organisma aizsargfunkcijas un pasargā to no infekcijām. Vājas imunitātes pazīme ir organisma nespēja cīnīties ar infekcijām un dažādām slimībām. Infekcijas slimības izraisa dažādi organismi – baktērijas, vīrusi, sēnītes un parazīti, un daudzi šie organismi dzīvo mūsu ķermenī vai uz tā. Parasti tie ir nekaitīgi vai pat noderīgi, taču noteiktos apstākļos var izraisīt slimību. Infekcijas saslimšanas var tikt nodotas no cilvēka cilvēkam ar insektu vai dzīvnieku kodumiem, kā arī traumējot ādu.

Cīņu pret slimību pirmie sāk asinīs esošie limfocīti, nododot informāciju īpašām šūnām jeb makrofāgiem un neitrofilajiem limfocītiem, kas atrodas limfmezglos, liesā un mandelēs. Šīs šūnas uzsūc “ienaidniekus”, tādēļ saslimšanas gadījumā mēdz palielināties limfmezgli. Pēc tam T limfocīti signalizē par nepieciešamo aizsardzību, un B limfocīti kaulu smadzenēs izstrādā imūnoglobulīnus jeb pretvielas patogēnu apkarošanai. Tie piesaista “svešiniekus” un izvada tos no organisma. B limfocīti rada īpašas, pret noteiktu slimības izraisītāju iedarbīgas antivielas, veidojot tā dēvēto imunoloģisko atmiņu.

Augstie higiēnas standarti maina imunitāti un līdz ar to veicina alerģiskas reakcijas, tāpēc pārāk sterila vide ir pat kaitīga imunitātei. Lai varētu veidoties imunitāte, organismam ir nepieciešama saskare ar baktērijām un mikrobiem.

Kad imūnsistēma ilgāku laiku strādā ar pārslodzi, organismā rodas sajukums un imunitāte vairs nespēj atšķirt, kas ir “svešie un sliktie” un kas ir “savējie”, un organisms sāk uzbrukt arī saviem audiem. To dēvē par autoimūno saslimšanu, savukārt autoimunitāte ir imunitātes vēršanās pret savu organismu tā vietā, lai cīnītos pret vīrusiem, baktērijām un citām slimībām, izraisot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības. Tā ir hiperaktīva imunitātes reakcija pret pašas ķermeņa orgānu sistēmām. Autoimūnās slimības kļūst aizvien izplatītākas.

Lai rastos autoimunitāte, izšķir trīs galvenos autoimūnas slimības nosacījumus:

Kā imunitāti ietekmē zarnu trakta darbība

Organisma imunitāte ir tieši saistīta ar zarnu trakta mikrofloru - mikrobiomu, un ne velti zarnu traktu dēvē par imūnsistēmas sirdi – tieši tā pārvalda visa organisma aizsargfunkcijas. Zarnu traktā mītošo baktēriju balanss tieši ietekmē organisma kopējo veselību un imunitāti.  Lai zarnu traktā mītošās baktērijas varētu augt un vairoties, tās jāpabaro.

Zarnu trakta baktērijas barojas ar sabalansētām šķiedrvielām, tāpēc ir svarīgi ikdienas ēdienkartē iekļaut sabalansētas šķiedrvielas.

Ja imunitāte pazeminās, mikroflora kļūst par auglīgu augsni infekcijām, kas, agresīvi uzbrūkot, vēl vairāk samazina imunitāti. RTS FIBER šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu komplekss ir īpaši svarīgs infekcijas slimību profilaksē, kā arī cīņā pret to sekām, jo palīdz atjaunot un uzturēt zarnu mikrofloras līdzsvaru.

Zarnu mikroflora ir ļoti trausla, un tās līdzsvaru ietekmē daudzi faktori, jo īpaši uzturs, kas mūsdienās ir daudzu nopietnu slimību iemesls. Ja mikrobioma līdzsvars ir izjaukts, mainās vielmaiņa, kas bieži ir saistīta ar lieko svaru un aptaukošanos. Aptaukošanās ietekmē imunitāti, jo tauku šūnas ražo iekaisuma vielas, kas var izraisīt dažādas hroniskas slimības.

Lai imunitāte spētu aizsargāt organismu, tā nedrīkst būt ne pavājināta, ne arī pārāk aktīva. Dabiskās organisma aizsargbarjeras ir āda un gļotāda, kas izklāj elpošanas un gremošanas traktu. Zarnu traktā mītošās baktērijas veido mikrobiomu, kas ietekmē imunitāti, ādas stāvokli, svaru un holesterīna līmeni asinīs. Bojājumi zarnu sienās vai gļotādā traucē organisma minerālvielu un vitamīnu uzsūkšanos un sintēzi, tāpēc imunitāte kļūst trauslāka. Vitamīni un minerālvielas darbojas kā bioloģiski katalizatori imūnsistēmas stiprināšanai un palīdz uzturēt antioksidantu līmeni, kas nodrošina organisma izturību pret infekcijām.

Labajām mikrobioma baktērijām var kaitēt arī antibiotikas. Imunitāti ietekmē psihoemocionālā un fiziskā pārslodze, medikamentu lietošana, kā arī grūtniecība. Imunitāte novājinām, lietojot arvien vairāk produktu, kas satur ķīmiskas vielas, piemēram; konservantus, mākslīgās krāsvielas, garšas pastiprinātājus un mākslīgos saldinātājus. 80% gadījumu cilvēka veselība ir atkarīga no paša cilvēka, nevis no medicīnas.

Kā stiprināt imunitāti ar RTS FIBER

Šķiedrvielu komplekss RTS FIBER nodrošina unikālu, pareizi sabalansētu šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu apvienojumu, kas attīra zarnu traktu, atjauno mikrofloras līdzsvaru, aktivizē gremošanas darbību, apgādā organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un aminoskābēm. Sastāvā esošais imunomodulators 1,3–1,4 beta glikāns būtiski paaugstina organisma imunitāti un aizsargspējas.

RTS FIBER W attīra zarnu traktu, efektīvi atjauno un uztur zarnu trakta mikrobioma līdzsvaru, neļauj holesterīnam izgulsnēties asinsvados, uzlabo kuņģa un zarnu trakta darbību, veicina regulāru vēdera izeju.

RTS FIBER APi palīdz attīrīt zarnu traktu no parazītiem, mazina iekaisuma procesus, tam piemīt antibakteriālas īpašības.

RTS FIBER B uzlabo aizkuņģa dziedzera darbību, palīdz uzturēt optimālu glikozes līmeni asinīs, mazina iekaisuma procesus, taukainās hepatozes risku un medikamentu blaknes.

RTS FIBER G stiprina sirdi, asinsvadus un asinsvadu sienas, uzlabo vairogdziedzera darbību, samazina hemoroidālo mezglu veidošanos, piesaista un izvada lieko šķidrumu no organisma.

RTS FIBER Y aktivizē vielmaiņu un palīdz uzturēt D vitamīna līmeni. Sastāvā esošais skvalēns apgādā organismu ar skābekli, rada sāta sajūtu un mazina tieksmi pēc saldinātiem ēdieniem un dzērieniem.

Vienmēr konsultējieties ar ārstu, lai precizētu diagnozi un iespējamo ārstēšanu.

Katalogs