Sievietes veselība

Cistas

Cistas krūtīs

Cistas krūtīs ir ļoti izplatītas, ar tām sastopas gandrīz 75% sieviešu. Tās var būt pa vienai, vairākas vienā krūtī vai abās, turklāt tās skar dažāda vecuma sievietes. Lielākās bažas sievietēm rada jautājums, vai no cistas krūtī var veidoties vēzis.

Cistas krūtīs ir normāls audu novecošanās process pēc 35 gadu vecuma. Nevienu veidojumu krūtīs nevar atstāt bez ievērības, jo pēc 35 gadu vecuma pieaug risks saslimt ar krūts vēzi.

Pēc uzbūves cista krūtīs ir tāds pats veidojums, kāds var izveidoties jebkurā ķermeņa daļā, – tas ir ar šķidrumu pildīts audu maisiņš. Cistu veidošanos krūtīs, galvenokārt, nosaka hormonālās izmaiņas sievietes organismā, un pie vainas ir galvenie sieviešu hormoni – estrogēns, progesterons un prolaktīns.

Cistas sievietes krūtīs var parādīties jebkurā vecumā, bet visbiežāk – 40–49 gadu vecumā, kad organismā notiek būtiskas hormonālās izmaiņas. Šajā laikā mainās arī sievietes krūts audu struktūra – tā kļūst blīvāka, veidojas tā saucamās cistiskās izmaiņas.

Cistu veidošanos var ietekmēt arī, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi un hormonaizvietojošas terapijas lietošana.

Cistas izmēri var būt dažādi – sākot no 2 mm līdz pat 6 cm diametrā. Cistas izmērs var mainīties menstruālā cikla laikā – pirms mēnešreizēm cistas var būt lielākas, bet, sākoties jaunam ciklam, tās var kļūt mazākas, dažkārt cistas var būt arī sāpīgas un iekaisušas.

Cistas olnīcās.

Cistas olnīcās ir izplatīta saslimšana, kas skar daudzas sievietes. Funkcionālo cistisko olnīcu veidojumu rašanās pamatā ir dažādi hormonālie traucējumi jeb hormonālais disbalanss.

Cista var neradīt nekādus simptomus, sieviete var nemaz nenojaust, ka viņas olnīcās ir cista. Tās var konstatēt ultrasonogrāfijas laikā. Sievietēm, kuras rūpējas par sevi, būtu jāveic ginekoloģiskā ultrasonogrāfija vismaz reizi gadā, arī tad, ja nav sūdzību.

Visbiežāk ir  funkcionālās cistas. Tās parasti rodas dēļ īslaicīga vai ilgstošāka hormonālā disbalansa, un parasti uzsūcas 2-3 mēnešu laikā. Nepatīkamas sajūtas vēdera lejas daļā var parādīties, ja cistas izmēri sasniedz 4-5 cm diametrā, mazākas cistas parasti nerada sūdzības.

Ja ir pārmaiņas pašas olnīcas šūnās, var veidoties cita veidu olnīcu cistas, kas parasti neuzsūcās, bet turpina saglabāties vai pat var pieaugt izmēros un/vai izmainīties struktūrā. Tāpat kā funkcionālie veidojumi, šīs cistas visbiežāk ir labdabīgas, taču mēdz būt arī ļaundabīgi veidojumi, vai jau attīstījusies onkoloģiska saslimstība. Ļaundabīgai cistai sākotnējā stadijā nev nekādu izteiktu simptomu.

Kādi simptomi liecina par olnīcas cistas veidošanos:

  • vienmērīgs diskomforts vēdera lejas daļā;
  • sāpes, kas vairāk lokalizētas vienā pusē;
  • izmaiņas menstruālajā asiņošanā;
  • pēkšņas un asas sāpes vēdera lejas daļā;
  • neauglība;
  • vēdera dobuma uzpūšanās un sāpīga gāzu veidošanās zarnās;
  • sāpes dzimumakta laikā;
  • sāpes muguras lejasdaļā;
  • paaugstināta jūtība krūšu dziedzeros;
  • nelabums un vemšana.

Lietojot RTS FIBER WFf  cistas krūtīs un olnīcās samazinās (uzsūcas), vai pazūd pavisam. Tiek kavēta jaunu cistu veidošanās. Izlīdzinās hormonālais balanss, menstruācijas kļūst mazāk sāpīgas un regulāras.

Kursa ilgums 3 mēneši. Pirmās trīs nedēļas lieto pa 5g divas reizes dienā neatkarīgi no ēdienreizes. Pēc tam 5g vienu reizi dienā. Lai iegūto rezultātu  uzturētu stabilu, vēlams pēc kursa iziešanas RTS FIBER WFf  lietot pa 5g vienu reizi nedēļā.  Atkārtoti pilnu kursu ieteicams iziet pēc gada.

Papildus ieteicams lietot RTS FIBER B, jo tam piemīt pretiekaisuma iedarbība. RTS FIBER G  apgādā organismu ar vitamīniem un mikroelementiem. Uzlabo vairogdziedzera darbību, jo satur dabīgu jodu. RTS FIBER Y veicina vielmaiņu un apgādā organismu ar skābekli, jo satur skvalēnu. RTS FIBER W  sakārto kuņģa un zarna trakta darbību un mazina aizcietējumu veidošanos.

Pirkt

Vairāk

RTS FIBER un SPORTS Lasīt vairāk

RTS FIBER un SPORTS

RTS FIBER palīdz atgūt slodzes laikā patērēto enerģijas, vitamīnu un minerālvielu krājumus, lai ar pietiekamu intensitāti turpinātu treniņu.

Profilakse Lasīt vairāk

Profilakse

Šķiedrvielas ir neaizstājamas mūsu ikdienas ēdienkartē.Tās ir nepieciešamas normālai organisma funkcionēšanai.