Rekomendējam

Imunitāte

Izšķir iedzimto un iegūto imunitāti. Iedzimtā imunitāte saistīta ar iedzimtām bioloģiskām organisma īpatnībām. Iedzimtā imunitāte ir ļoti stabils imunitātes veids, kas tiek mantota no vecākiem. Nespecifisko jeb iedzimto imunitāti nodrošina limfātiskie audi, kas atrodas visā ķermenī. Nespecifisko imunitāti nodrošina trīs aizsardzības veidi: aizsargbarjeras, iekaisuma reakcija, aizsargolbaltumvielas.

Iegūtā imunitāte, kas izstrādājas dzīves laikā, veidojas, saskaroties ar dažādiem ārējās vides faktoriem un pēcnācējiem tā neiedzimst.

Neapstrīdama ir mātes piena pozitīvā ietekme uz bērna imūnsistēmas attīstību. Sievietēm svarīgs posms imūnsistēmai ir grūtniecība un bērniņa laišana pasaulē. Tas, kā norit grūtniecība un dzemdības, lielā mērā raksturo sievietes imūnsistēmas darbību.

Viens no veidiem imunitātes modulēšanai ir vakcīnas. Lai gan tās sevi pierādījušas kā ļoti efektīvu līdzekli organisma aizsargāšanai pret noteiktām slimībām, tām var būt arī nopietnas blaknes. Tieši tāpēc lēmumam par vakcīnas saņemšanu ir jābūt pārdomātam.

Mākslīgi iegūto aktīvo imunitāti panāk, ievadot organismā vakcīnas, kas satur attiecīgi apstrādātus slimības ierosinātājus - antigēnus. To ietekmē organismā izveidojas antivielas. Par imunitātes izveidošanos iespējams spriest tikai atkārtotā saskarē ar to pašu slimības ierosinātāju; imūns organisms slimo vieglā formā vai nesaslimst nemaz. Cilvēkiem pret vienu un to pašu slimību var būt dažāda izturība (imunitātes individuālās īpatnības).

Veselīga imunitāte veic organisma aizsargfunkcijas un pasargā to no infekcijām. Sliktas imunitātes pazīme ir organisma nespēja cīnīties ar infekcijām. Infekcijas slimības ir traucējumi, ko izraisa dažādi organismi – baktērijas, vīrusi, sēnītes un parazīti. Daudzi no šiem organismiem dzīvo mūsu ķermenī vai uz tā. Parasti tie ir nekaitīgi (vai pat noderīgi), taču pie noteiktiem apstākļiem tie var izraisīt saslimšanu. Infekcijas saslimšanas var tikt nodotas no cilvēka cilvēkam, caur insektu vai dzīvnieku kodumiem, kā arī traumējot ādu.

Cīņu pirmie uzsāk asinīs esošie limfocīti, informāciju tālāk nododot šūnām ( makrofāgiem un neitrofiliem ), kuras atrodas limfmezglos, liesā un mandelēs un tās absorbē ienaidniekus. Pēc tam T limfocīti dod signālu aizsardzībai, un B limfocīti kaulu smadzenēs izstrādā pretvielas ienaidnieka apkarošanai – imūnoglobulīnus. Tie svešiniekus piesaista un izvada no organisma. B limfocīti rada speciālas, pret noteiktu slimības izraisītāju iedarbīgas pretvielas, veidojot tā saukto imunoloģisko atmiņu. Tādēļ saslimšanas gadījumā limfmezgli mēdz palielināties.

Pārāk liela sterilitāte apkārtējā vidē imunitātei ir pat kaitīga. Augstie higiēnas standarti izmaina imunitāti un līdz ar to veicina alerģiju rašanos. Lai varētu veidoties imunitāte, organismam ir nepieciešama saskare ar baktērijām un mikrobiem. 

Kad ilgāku laiku imūnsistēma strādājusi ar pārslodzi, vienā brīdī organismā rodas sajukums, un imunitāte vairs nespēj atšķirt, kas ir „sliktie” no ārpuses, un kas ir „savējie”. Tā rezultātā organisms sāk uzbrukt arī saviem audiem. To sauc par  autoimūno saslimšanu. Autoimunitāte ir imunitātes vēršanās pret savu organismu, tā vietā, lai cīnītos pret vīrusiem, baktērijām un citām svešķermeņu daļiņām, tā sāk apkarot dažādus organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības. Tā ir hiperaktīva imunitātes reakcija pret pašas ķermeņa orgānu sistēmām. Autoimūnās saslimšanas kļūst aizvien izplatītākas.

Medicīniskais skaidrojums autoimunitātes priekšnosacījumiem ietver trīs galvenos faktorus:  ģenētisku noslieci, vīrusu/baktēriju vai svešu audu antigēnu klātbūtni organismā un palielināts zarnu caurlaidības sindroms. Palielināts zarnu caurlaidības sindroms ir būtisks nosacījums autoimūnai saslimšanai.

Ja imunitāte pazeminās, mikroflora kļūst par auglīgu augsni infekcijām, kas, agresīvi uzbrūkot, vēl vairāk samazina imunitāti. RTS FIBER šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas  komplekss ir īpaši svarīgs infekcijas slimību profilaksē, kā arī cīņā pret to sekām – palīdzot atjaunot un uzturēt zarnu mikrofloras līdzsvaru, kas stimulē imunitāti, pateicoties labajām baktērijām, kas barojas ar šķiedrvielām.

Lai imunitāte spētu aizsargāt organismu, tā nedrīkst būt ne pavājināta, ne arī pārāk aktīva.

Dabiskās organisma aizsargbarjeras ir āda un gļotāda, kas izklāj elpošanas un gremošanas traktu.

Mūsdienās nevienam nav noslēpums, ka organisma imunitāte ir tieši saistīta ar zarnu trakta mikrofloru. Ne velti zarnu traktu dēvē par imūnsistēmas sirdi – tieši tas pārvalda visa organisma aizsargfunkcijas. Zarnu mikroflora ir ļoti trausla, tās līdzsvars atkarīgs no daudziem faktoriem, ļoti lielā mērā – no uztura, kas mūsdienās diemžēl ir daudzu slimību iemesls. Līdz ar to viena no problēmām, kas ietekmē imunitāti, ir aptaukošanās. Tauku šūnas producē iekaisumvielas, kas pēc tam var ietekmēt dažādu hronisku saslimstību veidošanos. 80% gadījumu cilvēka veselība ir atkarīga no paša cilvēka, nevis no medicīnas.

Zarnu traktā mītošās baktērijas veido mikrobiomu, kas ietekmē imunitāti, ādas stāvokli,  svaru un  holesterīna līmeni asinīs. Ja zarnu sieniņās vai gļotādā ir bojājumi, organismam ir traucēta minerālvielu un vitamīnu uzsūkšanās, kā rezultātā imunitāte kļūst trauslāka. Vitamīni un minerālvielas kalpo kā bioloģiski katalizatori imūnsistēmas stiprināšanai un palīdz uzturēt antioksidantu līmeni, kas nodrošina organisma izturību pret infekcijām.

Labajām baktērijām mikrobiomā kaitīgas var būt arī antibiotikas. Tāpat imunitāti ietekmē psihoemocionālā un fiziskā pārslodze, medikamentu lietošana, imunitāte pazeminās grūtniecības laikā. Lietojot arvien vairāk produktu, kas satur ķīmiskas vielas, piemēram, konservantus un garšas pastiprinātājus,  imunitāte tiek novājināta.

Uztura bagātinātāji RTS FIBER nodrošina unikālu, pareizi sabalansētu šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu kombināciju, kas attīra zarnu traktu, atjauno mikrofloras līdzsvaru, aktivizē gremošanas darbību.  Sastāvā esošais imunomodulators – 1.3-1.4  beta glikāns – būtiski paaugstina organisma imunitāti un aizsargspējas.

RTS FIBER W attīra zarnu traktu, neļauj holesterīnam izgulsnēties asinsvados, veicina regulāru vēdera izeju, mazina atvilni. RTS FIBER APi palīdz attīrīt zarnu traktu no parazītiem, piemīt antibakteriāla iedarbība. RTS FIBER B  mazina iekaisuma procesus, uzlabo aizkuņģa dziedzera darbību un regulē glikozes līmeni asinīs. RTS FIBER G stiprina sirdi un asinsvadus, piesaista un izvada lieko šķidrumu no organisma. RTS FIBER Y aktivizē vielmaiņu, palīdz uzturēt D vitamīna līmeni un sastāvā esošais skvalēns apskābekļo organismu.

Regulāri lietojot RTS FIBER šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas kompleksu, organisms tiek apgādāts ar nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un aminoskābēm.  Uzlabojas kuņģa un zarnu trakta darbība. Šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu komplekss  atjauno un uztur mikrobiomu. Sakārtots mikrobioms un  RTS FIBER sastāvā esošais beta glikāns  1.3-1.4 būtiski stiprina vispārējo imunitāti.

Pirkt

Vairāk

Profilakse Lasīt vairāk

Profilakse

Šķiedrvielas ir neaizstājamas mūsu ikdienas ēdienkartē.Tās ir nepieciešamas normālai organisma funkcionēšanai.

Kas ir RTS FIBER Lasīt vairāk

Kas ir RTS FIBER

Jaunās paaudzes šķiedrvielu komplekss RTS FIBER ar augstu beta- glikāna līmeni ir nozīmīgs ieguvums veselībai.