Rekomendējam

Sirds un asinsvadu saslimstības

Sirds un asinsvadu slimības (SAS) joprojām ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem visā pasaulē. Sirds un asinsvadu slimības ir saslimšanas, kas skar sirdi vai asinsvadus (artērijas, vēnas un kapilārus). Ar sirds un asinsvadu saslimstībām biežāk slimo gados vecāki cilvēki, taču pirmās izmaiņas sirds un asinsvadu sistēmā sākas ievērojami agrāk. Sirds asinsvados uzkrājas holesterīna nogulsnējumi, pakāpeniski sašaurinot asinsvadus - tā attīstoties aterosklerozei. Sirds un asinsvadu slimības (SAS)  attīstības visbiežākie iemesli ir augsts asinsspiediens, cukura diabēts, liekais svars, vairogdziedzera darbības traucējumi, paaugstināts lipīdu līmenis asinīs, neveselīgs uzturs, ilgstošs stress.

Koronāro sirds slimības jeb sirds išēmiskās slimības (stenokardija, miokardas infarkts) izraisa hroniskas izmaiņas asinsvados, kas apgādā sirds muskuli ar skābekli. Stenokardija ir biežākā (līdz 50%) koronārās sirds slimības pirmā izpausme. Galvenais stenokardijas cēlonis ir sirds artēriju ateroskleroze. Stenokardija ir īslaicīgas sāpes sirds apvidū, kuras rada skābekļa trūkums sirds muskulatūrā. Stenokardijai raksturīgie simptomi – žņaudzošas, spiedošas sāpes aiz krūšu kaula, kas var izstarot uz augšu un pa kreisi, uz kaklu, kreiso roku, apakšžokli. Sāpju lēkme ir īslaicīga un ilgst aptuveni 2–5 minūtes.

Miokarda infarkts - pēkšņas žņaudzošas, spiedošas, dedzinošas sāpes vai diskomforts krūtīs. Sāpes parasti izstaro uz kreiso roku, kreiso plecu, kaklu, apakšžokli vai muguru. Akūts miokarda infarkts jeb sirdslēkme ir pēkšņa un kritiska asins plūsmas samazināšanās kādā sirds daļā. Tā rezultātā sirds muskuļu audos rodas skābekļa bads, kas var izraisīt audu bojājumu vai bojāeju. Var būt nespēks, elpas trūkums, nelabums, auksti sviedri, bālums, reibonis vai samaņas zudums. Slimības sekas var būt stenokardijas lēkmes, infarkts, kā arī tā var izraisīt pēkšņu nāvi.

Insults ir viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem pasaulē. Insults ir pēkšņi galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, kas izraisa smadzeņu audu bojājumu. Insulta izpausmes ir atkarīgas no tā, kurš smadzeņu rajons un cik smagā pakāpē ir cietis. Visbiežākais insulta veids (60–70% gadījumu) ir išēmiskais infarkts, ko izraisa kāda smadzeņu asinsvada nosprostojums ar trombu. Otrs insulta veids ir – hemorāģiskais insults, kas saistīts ar smadzeņu asinsvada plīsumu un asins izplūdumu galvas smadzeņu vielā. Neraugoties uz ārstēšanu, 30% no pacientiem mirst.  Insultam raksturīgie simptomi parādās pēkšņi un attīstās strauji. Visbiežāk novēro vienas ķermeņa puses vājumu - nespēks rokā un kājā, noslīd mutes kaktiņš, notirpums un/vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē. Rodas kustību koordinācijas traucējumi rokā un kājā, līdzsvara traucējumi, reibonis un/vai vemšana, pēkšņi redzes traucējumi ar attēla dubultošanos, var attīstīties pēkšņi rīšanas traucējumi. Retāka izpausme ir pēkšņas stipras galvassāpes, apziņas traucējumi, sevišķi, ja ir asins izplūdums smadzenēs. Pacienta izredzes būtiski ietekmē medicīniskās palīdzības saņemšana pirmajās stundās pēc insulta sākuma. Jo ilgāka kavēšanās, jo lielāka varbūtība, ka smadzeņu bojājums būs paliekošs, un augstāks risks, ka pacients var nomirt vai kļūt par invalīdu.

Aritmija ir novirze no normāla sirds ritma. Biežākie aritmijas cēloņi ir sirds asinsrites traucējumi, minerālvielu, piemēram, nātrija vai kālija, trūkums asinīs, izmaiņas vai rēta sirds muskulī (pēc pārciesta infarkta), vairogdziedzera problēmas, stress. Aritmijas laikā sirds var sisties pārāk ātri,  pārāk lēni, vai arī ar neregulāru ritmu (sajūta, ka sirds izlaiž sitienu, vibrē vai sitas pārāk spēcīgi vai ātri). Vairums sirds ritma izmaiņu ir nekaitīgas, taču dažkārt tās var radīt nopietnus draudus dzīvībai. Aritmijas laikā sirdij var rasties grūtības apgādāt organismu ar asinīm, kas var izraisīt bojājumus smadzenēs, pašā sirdī un citos orgānos. Iespējami simptomi - nemiers, vājums un reibonis, slikta dūša un vemšana, samaņas zaudēšana vai ģīboņa sajūta, svīšana, elpas trūkums un sāpes krūtīs, kaut arī vairumā aritmijas gadījumā nav izteiktu simptomu.

Asinsspiediena paaugstināšanās virs normas ir slimība, ko sauc par arteriālo hipertensiju. Hipertensija ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. 60–70 gadu vecumā paaugstināts asinsspiediens ir apmēram 75% iedzīvotāju. Asinsspiediens ir spēks, ar kādu sirds izsviestās asinis spiež uz artēriju sieniņām. Optimāls asinsspiediens ir līdz 120/80 mmHg, bet paaugstināts asinsspiediens ir virs 140/90 mmHg. Paaugstināts asinsspiediens rada slodzi sirdij un asinsritei un var izraisīt nopietnus veselības traucējumus. Paaugstināts asinsspiediens ir īpaši bīstams, jo tam nav izteiktu brīdinošu pazīmju un gadiem ilgi var nebūt sūdzību. Ir nespecifiskas sūdzības - galvassāpes, nogurums, asiņošana no deguna, viegls reibonis, nervozitāte vai miega traucējumi. Izteikti simptomi ir hipertensīvās krīzes gadījumā, kad notiek strauja arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās virs 180/110 mmHg, ko izjūt kā strauju pašsajūtas pasliktināšanos ar spēcīgām galvassāpēm, sliktu dūšu, vemšanu, sāpēm krūtīs, apgrūtinātu elpošanu, redzes pasliktināšanos, sāpēm vēderā. Paaugstināts asinsspiediens var izraisīt nopietnus sirds, smadzeņu un nieru darbību traucējumus, kas var izraisīt nāvi.  

Ar hronisku kāju vēnu mazspēju slimo aptuveni trešā daļa iedzīvotāju. Viena no biežākajām saslimšanām ir vēnu varikoze, ar kuru slimo gan sievietes, gan vīrieši. Biežāk ar vēnu patoloģijām slimo sievietes, kas saskaras ar hormonālo disbalansu. Raksturīgākie simptomi vēnu saslimšanām ir diskomforta, smaguma, sāpju, dedzināšanas sajūta apakšstilbos, nakts krampji ikru muskuļos. Kāju vēnu hronisku mazspēju pavada tūska, brūni pigmentācijas plankumi un balti rētaudu plankumi uz apakšstilbu ādas, kā arī vēnu varikoze un venozas trofiskas čūlas. Var parādīties mazie zemādas asinsvadi, un stāvoklim pasliktinoties, arī lielie vēnu mezgli.  Kājās ir virspusējo un dziļo vēnu sistēma. Dziļās vēnas ārēji nevar redzēt, bet tās ir galvenās, jo nodrošina apmēram 85% asiņu atplūdi no kājām.  Dziļo vēnu bojājums sākotnēji ārēji izpaužas tikai ar tūsku. Kāju vēnās asinis sirds virzienā galvenokārt pumpē apakšstilbu muskuļi, bet tiem pretī darbojas zemes pievilkšanas spēks. Lai nodrošinātu asiņu aizplūšanu no kājām, vēnās ik pēc 10 centimetriem ir divviru vārstuļi, kas ļauj plūst asinīm virzienā uz sirdi, bet virzienā uz pēdām bloķē. Ja vārstuļi sabojājas vai vēnu sieniņas izstiepjas, sākas venozo asiņu plūsma nepareizā virzienā. Tas ir galvenais iemesls hroniskas vēnu mazspējas attīstībai. Paplašinātajās vēnās var izveidoties trombs, kas daļēji vai pilnīgi nosprosto asins plūsmu. Virspusējās vēnās to sauc par tromboflebītu, bet dziļajās – par dziļo vēnu trombozi.

Aterosklerozes izraisītās sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis, izraisot katru trešo nāves gadījumu. Ateroskleroze ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu saslimstībām. Ateroskleroze bieži ir trombu veidošanās iemesls artērijās. Vairāk nekā 90% gadījumu sirds apasiņošanas traucējumu iemesls ir aterosklerozes izraisīta sirds asinsvadu sašaurināšanās. To izraisa holesterīna uzkrāšanās asinsvadu sieniņās, radot sabiezējumu jeb pangu un asinsvadi sašaurināšanās, kļūst neelastīgi vai pilnībā noslēdzas. Ateroskleroze var izraisīt nopietnas slimības, piemēram, infarktu, vai insultu. Ateroskleroze var sākties 30–40 gadu vecumā bez manāmām pazīmēm, bet parasti rada traucējumus 50–60 gadu vecumā. Smadzeņu asinsvadu bojājums var izpausties kā atmiņas pasliktināšanās, pārejoši reiboņi, kā arī kā insults ar paralīzi. Aterosklerozei progresējot, attīstās maģistrālo artēriju slimības un asinsvadu stāvoklis pasliktina iekšējo orgānu un galvas smadzeņu apgādi ar asinīm, tā veicinot koronāro sirds slimību attīstību - (stenokardiju, miokarda infarktu, sirds mazspēju), insultu, kāju artēriju sašaurināšanos – perifēro artēriju slimību u.c. Ateroskleroze kāju asinsvados visbiežāk izraisa nogurumu vai sāpes kājās staigājot, tā var izraisīt arī kāju gangrēnu. Locekļu artēriju ateroskleroze  izraisa locekļu maģistrālo artēriju sašaurināšanos vai noslēgšanos (obliterāciju). Zarnu artēriju ateroskleroze var izraisīt hroniskas vēdersāpes pēc ēšanas.

Aterosklerotiskai slimībai raksturīga pakāpeniska attīstība, tāpēc būtiski novērst aterosklerozes attīstības riska faktorus – smēķēšanu, liekais svars, paaugstināts holesterīna un glikozes līmenis asinīs, ilgstošs stress, pārmērīga alkohola lietošanas, neveselīgs uzturs.

Būtiska loma sirds un asinsvadu slimības profilaksē ir veselīgam uzturam. Šķiedrvielas veiksmīgi samazina šo faktoru kaitīgo iedarbību. Saskaņā ar medicīniskajiem pētījumiem, uzņemot 16–20 gramu šķiedrvielu dienā, sirds slimību attīstības risks tiek samazināts par 70%.

RTS FIBER šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu komplekss efektīvi attīra zarnu traktu un fermentācijas procesā veido īso ķēžu taukskābes, kuras vistiešākā veidā samazinās zema blīvuma lipoproteīnu līmenis asinīs, tā efektīvi samazinot aterosklerozes risku. Šķiedrvielas veicina gremošanas sistēmas darbību un nodrošina regulāru vēdera izeju, tādējādi būtiski samazinot hemoroīdu veidošanās risku. Pareizās attiecībās vienlaicīgi uzņemot šķīstošas un nešķīstošās šķiedrvielas, atjaunojas zarnu mikrobioms, uzlabojas zarnu peristaltika, mazinās taukainā hepatoze, labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas veselību - atjaunojot asinsvadu elasticitāti. RTS FIBER šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu komplekss uzlabo aizkuņģa dziedzera darbību, tā samazinot glikozes līmeni asinīs un uzlabo nieru un aknu darbību. Apgādā organismu ar tam nepieciešamajiem minerāliem un vitamīniem, uzlabo vielmaiņas procesus. RTS FIBER šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu komplekss satur 1.3-1.4 – beta glikānu (spēcīga imūnmodulējoša un pretvēža iedarbība).

Pie sirds un asinsvadu saslimstībām, kā arī profilaktiski rekomendējam lietot RTS FIBER šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu kompleksu. RTS FIBER W attīra zarnu traktu, uzlabo gremošanas sistēmas darbību, neļauj holesterīnam izgulsnēties asinsvados. RTS FIBER APi saudzīgi izvada no organisma parazītus, veicina asins attīrīšanos, mazina iekaisuma procesus. RTS FIBER B uzlabo aizkuņģa dziedzera darbību un uztur  glikozes līmeni asinīs,  veicina aknu attīrīšanos, novērš aizcietējumus. RTS FIBER G stiprina sirdi un asinsvadus, mazina trombu veidošanās risku, uzlabo vairogdziedzera darbību, samazina hemoroīdu veidošanās risku. RTS FIBER Y  veicina vielmaiņas procesus, palīdz uzturēt D vitamīna līmeni asinīs, satur skvalēnu, kas piesaista skābekli un piesātina ar to audus un orgānus.

Pirkt

Vairāk

Profilakse Lasīt vairāk

Profilakse

Šķiedrvielas ir neaizstājamas mūsu ikdienas ēdienkartē.Tās ir nepieciešamas normālai organisma funkcionēšanai.

Kas ir RTS FIBER Lasīt vairāk

Kas ir RTS FIBER

Jaunās paaudzes šķiedrvielu komplekss RTS FIBER ar augstu beta- glikāna līmeni ir nozīmīgs ieguvums veselībai.